Latvijā doma par darbu ārzemēs jau sen nav tikai par izdzīvošanu vai lielāku algu. Tā ir kļuvusi par veidu, kā paplašināt redzesloku un uz brīdi izkāpt no ierastā ritma. Mēs esam sabiedrība, kas aug starp divām sajūtām, vēlmi pēc stabilitātes un zinātkāri par pasauli.

Daudzi no mums ir uzauguši, dzirdot stāstus par radiem vai draugiem, kuri devušies peļņā uz ārzemēm. Agrāk tie bieži bija praktiski lēmumi, bet šodien tie arvien biežāk kļūst par personīgiem piedzīvojumiem. Mēs gribam ne tikai nopelnīt, bet arī piedzīvot.

Tieši šī attieksmes maiņa padara darbu ārzemēs par kaut ko vairāk nekā pienākumu. Tas kļūst par ceļojumu, kurā mēs paši maināmies.

Pirmais solis nezināmajā

Atceros savu pirmo dienu svešā pilsētā. Koferis bija līdzi, bet sajūta, ka īsti nezinu, kur esmu nonācis.

Tieši šeit sākas īstā pārvērtība. Darbs ārzemēs liek izkāpt no ierastā un ieraudzīt, cik daudz mēs patiesībā spējam. Šis posms bieži izskatās līdzīgi kā aprakstīts rakstā par pirmo darbu ārvalstīs ceļojuma laikā, sākumā viss ir jauns, bet ar laiku tas kļūst par ikdienu.

Finanses pirms došanās

Praktiskā puse ir tikpat svarīga kā drosme. Pirms aizbraukšanas es pats sapratu, cik būtiski ir saplānot budžetu, pirmajai īrei, pārtikai, neparedzētiem gadījumiem.

Dažiem šeit noder papildu atbalsts. Piemēram, var apskatīt, kā izvēlēties izdevīgākais kredīts ceļojumam, lai sākums būtu mierīgāks. Arī Netcredit.lv apkopotie dati rāda, ka cilvēki bieži izvēlas nelielus, pārdomātus aizņēmumus tieši pārejas periodiem, nevis ilgtermiņa saistībām.

Koferis nekad nav pilns

Ar laiku saproti, ka tas koferis, ar kuru ieradies, patiesībā ir tikai sākums. Katru dienu tajā ieliec kaut ko jaunu:

• pirmo sarunu svešvalodā, kas izdevās labāk nekā cerēts
• kolēģa smaidu, kas lika justies pieņemtam
• vakaru, kad pilsēta pēkšņi kļuva pazīstama

Darbs ārzemēs apvieno rutīnu ar atklājumiem. Tu neej tikai uz darbu, tu mācies dzīvot citādi.

Cilvēki maina perspektīvu

Viena no lielākajām dāvanām ir cilvēki, kurus satiec. Kolēģi, kaimiņi, pat nejauši sarunu biedri sabiedriskajā transportā.

Mācības no dažādības

Katrs no viņiem nes savu skatījumu uz dzīvi. Kāds dzīvo mierīgāk, kāds riskē vairāk, kāds vienkārši bauda mirkli bez lieliem plāniem.

Un tu sāc sev jautāt, vai es varu dzīvot vieglāk? Vai drosmīgāk? Šīs pārdomas bieži kļūst par īstiem pagrieziena punktiem. To labi parāda arī personīgais stāsts, kur izaicinājumi kļūst par izaugsmes pamatu.

Ikdiena kļūst īpaša

Interesantākais ir tas, ka piedzīvojumi nenotiek tikai brīvdienās. Tie paslēpjas pavisam parastās dienās.

Rīts ar kafiju mazā kafejnīcā. Ceļš uz darbu pa ielu, kuru jau pazīsti. Saruna, kas sākas nejauši un ievelkas ilgāk, nekā plānots.

Tieši šie sīkumi piepilda koferi visvairāk. Tie padara svešo vietu par kaut ko tuvu.

Bailes pārtop pieredzē

Protams, ne viss ir viegli. Ir dienas, kad pietrūkst māju, kad valoda jūk un šķiet, ka viss iet greizi.

Kā tikt pāri grūtībām

Šajos brīžos palīdz atcerēties, kāpēc vispār aizbrauci. Un arī sapratne, ka grūtības ir daļa no procesa, nevis kļūda.

Ar laiku pamani, ka tas, kas kādreiz biedēja, tagad ir kļuvis par pieredzi. Par vēl vienu lietu tavā koferī.

Koferis pēc atgriešanās

Kad pienāk laiks doties mājās, koferis atkal stāv istabas vidū. Tikai šoreiz tas ir pavisam citāds.

Tajā nav tikai drēbes vai suvenīri. Tur ir drosme sākt no jauna, pārliecība par saviem spēkiem un atmiņas, kas paliek ilgi pēc atgriešanās.

Darbs ārzemēs beigās izrādās nevis vienkārši posms dzīvē, bet daļa no tevis. Un pat tad, kad esi atpakaļ Latvijā, tas piedzīvojums turpina dzīvot tavā ikdienā, kā kluss atgādinājums, ka pasaule ir lielāka, nekā šķiet, un tu tajā vari justies kā mājās.