Skapī man ir koferis, kurš vienmēr izskatās gatavs aizbēgt, dažas drēbes, lādētājs, piezīmju bloks un tas nelielais ja nu kas maisiņš ar plāksteriem. Reizēm šķiet, ka brīvība ir tieši tik vienkārša, aizvērt rāvējslēdzēju un doties, kur acis rāda.

Bet tad iepīkstas kalendārs un atgādina par zvanu, termiņu un rēķiniem. Un tomēr prātā atgriežas jautājums, vai iespējams strādāt ārzemēs un reizē izbaudīt sajūtu, ka diena sākas ar saullēktu pie jūras vai kafiju vecpilsētas laukumā?

Darbs kā ceļojuma kompass

Man patīk domāt, ka darbs ceļā nav enkurs, bet kompass. Tas nevelk uz leju, tas palīdz noturēt virzienu, lai arī kur tu šobrīd būtu.

Ceļojumā bez virziena var viegli apmaldīties gan pilsētas ielās, gan savos pienākumos. Tāpēc kompass ir svarīgs nevis tāpēc, lai ierobežotu, bet lai palīdzētu izvēlēties apzināti. Darbs var kļūt par rāmu orientieri, nevis par smagu somu plecos.

Ja zini, kurā brīdī esi darba režīmā un kurā, piedzīvojuma režīmā, robežas kļūst skaidrākas. Un tieši skaidrība rada brīvības sajūtu, nevis haoss.

Ziemeļzvaigzne kalendārā

Strādājot ārzemēs ilgākā ceļojumā, visvairāk palīdz viena skaidra ziemeļzvaigzne, konkrētas darba stundas. Ja darbs izplūst pa visu dienu, brīvība pazūd kā saldējums jūlijā. Ja darba laikam ir robežas, pēcpusdiena var piederēt muzejiem, pludmalei vai vilciena logam.

Pieturas punkti maršrutā

Ceļojumam patīk spontanitāte, bet darbam patīk drošība, un abi var sadzīvot, ja maršrutā ieliec pieturas punktus. Piemēram, trīs naktis pilsētā ar stabilu internetu, pēc tam viena brīvāka diena mazākā vietā, kur galvenais uzdevums ir elpot un staigāt. Līdzīgi kā ar budžetu ceļā, noder arī finanšu skaidrība ikdienā, ja tev tas ir aktuāli, vari palasīt par ātro kredītu refinansēšana, lai spontāni lēmumi nepārvērstos garā finansiālā astē.

Mugursomas princips darbā

Mugursomā viss liekais ātri kļūst smags, un tas pats attiecas uz darba uzdevumiem. Ceļā īpaši labi redzams, cik daudz no vajag patiesībā ir tikai būtu forši. Jo skaidrāks ir minimums, kas jādara kvalitatīvi, jo vairāk vietas paliek arī dzīvei.

Mazie ieradumi brīvībai

Brīvība ceļā reti rodas no grandioziem plāniem. Tā biežāk saliekas no maziem ieradumiem, kas ikdienu padara draudzīgu gan darbam, gan piedzīvojumam.

Nav jāmaina visa dzīve, lai sajustu līdzsvaru. Pietiek ar dažiem apzinātiem lēmumiem dienas ietvaros. Tie šķiet sīkumi, bet ilgtermiņā tie rada pavisam citu sajūtu.

Divu logu diena

Man labi strādā princips divi logi, viens nopietnais darba logs un viens īsais, lai aizvērtu astes. Pārējais laiks ir īstais ceļojums, kur var nejauši ieklīst sānielā un atrast labāko bulciņu dzīvē. Tā diena kļūst par pilsētu ar diviem darba brīžiem, nevis par darba dienu svešā pilsētā.

Pusdienas bez ekrāna

Pusdienas ceļā ir kā maza brīvdiena brīvdienā. Ja vari, apēd tās bez ekrāna, pat ja tas ir tikai parks, soliņš un sviestmaize no lielveikala. Tieši šādi brīži atgādina, kāpēc vispār gribējās braukt.

Darba vieta ar sajūtu

Ne katra kafejnīca ir piemērota darbam, un ne katra naktsmītne būs ideāla zvaniem. Tāpēc izvēlos vietu pēc sajūtas, vai te varu koncentrēties, vai ir pietiekami daudz gaismas, vai nejutīšos vainīgs par katru skaļāku krēslu. Ja domā, kā praktiski apvienot darbu ar pārvietošanos, noder pieredze par darbu ceļojuma laikā, kas palīdz nezaudēt piedzīvojuma garšu, un papildu drošībai vari ieskatīties arī oficiālos resursos, piemēram, EURES tīkls, lai saprastu iespējas un praktiskos soļus.

Līdzsvars, nevis kompromiss

Ir dienas, kad sanāk vairāk strādāt, un ir dienas, kad sanāk vairāk klīst, un tas ir normāli. Ceļojums nav perfekts grafiks, bet dzīvs organisms, kas elpo līdzi tavai enerģijai. Brīdī, kad pieņem, ka ideālā diena nav mērķis, kļūst vieglāk elpot.

Manuprāt, ir iespējams strādāt ārzemēs un reizē izbaudīt brīvību ilgā ceļojumā pa Eiropu. Noslēpums nav tajā, ka dari mazāk, bet tajā, ka dari skaidrāk, kad ir darbs, tu strādā, un kad ir brīvība, tu tiešām esi tur, tajā ielā, tajā saullēktā un tajā mirklī. Tad ceļojums nesacenšas ar darbu, bet klusām iet tev blakus kā labs draugs, kurš prot pagaidīt.