Ceļojuma soma vienmēr melo. Tā izskatās maza un nevainīga, bet kaut kā spēj sevī iepūst ja nu vajadzēs džemperi, trešās kurpes un sajūtu, ka brīvība sver vairāk nekā atļautie kilogrami.
Un tieši tāpat mēdz melo arī doma par darbu, it kā smaga un sausa, bet īstajā brīdī var kļūt par vēl vienu piedzīvojuma kabatu. Ja esi ceļā un gribi strādāt ārzemēs, to var izdarīt bez stresa, ar vieglu galvu, atvērtām ausīm un spēju pasmaidīt arī tad, kad plāni pēkšņi mainās.
Ceļojuma karte kā kompass
Es to iemācījos domāt šādi, darbs ceļojumā nav ķeksītis, bet maršruta punkti. Tu neuzcel sev virsū biroju, tu vienkārši atrodi vietu, kurā tev šobrīd ir jēga būt.
Ceļojuma karte nav tikai pilsētas un apskates objekti. Tajā ir arī iespējas, kas uzrodas starp kafijas krūzi un nejaušu sarunu autobusā. Ja iemācies skatīties uz darbu kā uz vēl vienu pieturas punktu, spriedze pazūd pati no sevis.
Un pēkšņi tu saproti, kompass nav tavā telefonā, tas ir tavā attieksmē. Jo elastīgāks esi, jo vairāk virzienu atveras.
Zilie punkti, spontānie “jā”
Spontānais piedāvājums parasti sākas ar vienkāršu teikumu, Mums te vajag palīdzīgu roku. Tas var būt hostelis, kafejnīca, vīna dārzs vai mazs ģimenes bizness, kur cilvēki meklē nevis ideālu CV, bet normālu attieksmi. Jo vieglāk tu saki pamēģinām, jo mazāk stresa vispār rodas.
Zaļie punkti, vietējo sarunas
Vietējie ir labākais darba sludinājumu portāls, tikai bez filtriem un ar daudz labāku humora izjūtu. Pajautā bārā, tirgū vai ekskursijā, kur sezonā pieņem, kur vajag papildspēkus, kur ir drauga draugs. Bieži tieši šīs sarunas iedod drošības sajūtu, tu neesi viens, tu vienkārši piedalies vietējā ritmā.
Sarkanās līnijas, personīgās robežas
Lai piedzīvojuma garša nepārvērstos par izdegšanu, noder pāris skaidras robežas, cik stundas tu strādā, cik dienas nedēļā un ko tu neņemsi pretī pat par labu pieredzi. Finanšu pusē arī palīdz skaidrība, ja ceļā sakrājas saistības, reizēm prātīgāk ir saprast, kā strādā, piemēram, ātro kredītu refinansēšana, lai galvā nebūtu fona trauksmes, kas bojā gan darbu, gan ceļojumu.
Ideju spēle ceļā
Ja tev šķiet, ka darba meklēšana ceļojumā ir nopietns projekts, pamēģini to uztvert kā spēli. Katrs mazais solis ir ideja, ko pārbaudīt dzīvē, nevis eksāmens, ko nokārtot.
Spēlē nav tikai viena pareizā gājiena. Tu vari izmēģināt, kļūdīties, pielāgoties un turpināt, nezaudējot pašcieņu. Tieši šī viegluma sajūta bieži atver durvis, kuras ar saspringtu skatienu pat nepamanītu.
Un jo vairāk tu sev atļauj eksperimentēt, jo mazāk baidies no kas būs, ja nesanāks. Jo nesanākt nozīmē tikai to, ka karte kļuvusi bagātāka.
Divu dienu tests
Atrodi iespēju uz ļoti īsu laiku, pāris maiņas, pāris dienas, nelielu uzdevumu. Tas noņem spiedienu, tu neparaksti sev dzīvi uz pusgadu, tu vienkārši iepazīsti vietu un cilvēkus. Bieži pēc šī mini testa viss pats saliekas, vai nu paliec, vai ej tālāk bez nožēlas.
Darbs ap pilsētu
Izvēlies darbu, kas ļauj pilsētu sajust, nevis tikai nosēdēt. Kafejnīca iedod sarunas, hostelis iedod cilvēkus, tūrisms iedod maršrutus, darbs virtuvē iedod stāstus, kas smaržo pēc ēdiena un noguruma vienlaikus. Ja plāno ilgāku izbraucienu, noder arī pārdomas par ceļojuma finansēšanu, lai darbs būtu izvēle, nevis vienīgā iespēja.
Oficiāli, bet cilvēcīgi
Ja gribi vairāk drošības, izvēlies platformas un kanālus, kur piedāvājumi ir caurskatāmāki. Piemēram, darbaspēka mobilitātei Eiropā jau sen kalpo EURES, un par nākamajiem soļiem darba piesaistē runā arī ES Talantu fonds, īpaši, ja skaties uz ilgāku perspektīvu un kvalificētākiem darbiem. Oficiāls ietvars nenozīmē garlaicību, tas vienkārši nozīmē mazāk pārpratumu.
Smaids kā ceļabiedrs
Ceļojumā darbs nav pretstats brīvībai, ja tu to izvēlies kā daļu no ceļa, nevis kā sodu. Tu vari strādāt ārzemēs tā, lai vakarā vēl gribētos aiziet līdz jūrai, uz vietējo koncertu vai vienkārši nopirkt augļus tirgū un justies dzīvs.
Un te ir mazais noslēpums, piedzīvojums nav bezrūpība, piedzīvojums ir uzticēšanās sev. Ka tu spēsi sarunāt, noreaģēt, iemācīties un, ja vajadzēs, arī pieklājīgi pateikt paldies, nē un doties tālāk ar smaidu.