Darbs ārzemēs bieži sākas ar vienu koferi, jaunu adresi un sajūtu, ka priekšā ir vesela pasaule. Taču līdz ar pirmo sajūsmu reizēm atnāk arī klusāks jautājums par to, vai, dzīvojot citur, nezaudēšu savu Latviju?

Man šķiet, ka saikne ar mājām ir kā neredzams pavediens. To nevar ielikt koferī, bet tas ceļo līdzi visur, rīta kafijā, dzirdētā latviešu dziesmā, mammas atsūtītā ziņā un pēkšņā priekā par pļavu, bērziem vai rudzu maizi. Attālums šo pavedienu ne vienmēr padara vājāku. Reizēm tas palīdz skaidrāk saprast, cik daudz Latvija mums nozīmē.

Mājas ceļo līdzi

Strādājot citā valstī, ikdiena kļūst plašāka. Iepazīstam citus darba paradumus, valodas, ēdienus un cilvēkus. Taču tieši jaunais bieži palīdz pamanīt to, kas Latvijā līdz šim šķitis pašsaprotams.

Var pietrūkt nesteidzīgas sarunas latviski, meža smaržas pēc lietus vai iespējas brīvdienās aizbraukt pie Gaujas. Šīs ilgas nav skumjš trūkums. Tās atgādina par vietu, kurā veidojusies mūsu valoda, humors un priekšstats par mājīgumu.

Ja darbs ārzemēs ir arī ceļojuma sākums, pirms došanās vērts mierīgi izvērtēt budžetu un plānus. Dažkārt noderīgs risinājums var būt izdevīgākais kredīts ceļojumam, ja lēmums ir pārdomāts un ikmēneša maksājumi ir samērojami ar iespējām.

Rituāli, kas uztur tuvumu

Piederības sajūta neprasa grandiozus žestus. To var uzturēt ar maziem, regulāriem ieradumiem, kas dod sajūtu, ka Latvija ir manā ikdienā, nevis tikai kalendārā atzīmēta atvaļinājuma vieta.

Runājiet latviski

Zvans ģimenei vai balss ziņa draugam latviski var būt daudz nozīmīgāka, nekā sākumā šķiet. Tā ir iespēja ne tikai pastāstīt, kā klājas, bet arī palikt savā valodas ritmā.

Var sarunāt regulāru svētdienas zvanu, kopīgi noskatīties filmu vai vienkārši apmainīties ar ikdienišķām ziņām. Tieši parastais visbiežāk rada tuvuma sajūtu.

Gatavojiet pazīstamas garšas

Ēdiens spēj aizvest mājās ātrāk nekā lidmašīna. Kartupeļu pankūkas, aukstā zupa vasarā vai rupjmaize pie brokastu galda var kļūt par mazu svētku brīdi arī tālu prom no Latvijas.

Vienlaikus dzīve citur iedod jaunas garšas, kuras var atvest līdzi savā virtuvē. Iedvesmu šādai ikdienas sajaukšanai dod stāsts par to, kā pasaules virtuve ienāk Latvijas ikdienā.

Svētiet savus datumus

Jāņi, valsts svētki, dzimšanas dienas un pirmā Advente var būt svarīgi arī tad, ja tuvumā nav ierasto cilvēku. Iededziet sveci, uzlieciet latviešu mūziku, pagatavojiet ko pazīstamu vai uzaiciniet draugus iepazīt kādu Latvijas tradīciju.

Nav jācenšas visu atkārtot precīzi kā mājās. Galvenais ir radīt savu veidu, kā svinēt un atcerēties.

Jaunā pieredze maina skatienu

Dzīvojot ārpus Latvijas, var pamanīt, ka patriotisms nav tikai karogs svētkos vai atgriešanās biļete kabatā. Tas izpaužas arī sīkumos, lepnumā, dzirdot latviešu valodu svešā pilsētā, vēlēšanās citiem pastāstīt par savu zemi un spējā ar prieku nosaukt Latviju par mājām.

Darbs ārzemēs var iemācīt salīdzināt nevis tāpēc, lai kādu vietu pasludinātu par labāku, bet lai ieraudzītu dažādo. Citviet varam iemācīties praktisku pieeju darbam, atvērtāku saziņu vai drosmi izmēģināt ko jaunu. Savukārt no Latvijas bieži aizvedam spēju priecāties par gadalaikiem, dabu un mazām, siltām lietām.

Praktiskās lietas dod mieru

Lai pieredze citā valstī būtu vieglāka, svarīgi parūpēties arī par praktiskiem jautājumiem. Skaidri saprotami darba nosacījumi, dokumenti un sociālās garantijas ļauj vairāk enerģijas veltīt pašai dzīvei un jaunajai videi.

Cilvēkiem, kuri strādā vai dzīvo citā Eiropas Savienības valstī, noderīgi sekot līdzi ES sociālās drošības noteikumiem. Tie attiecas uz tiesību aizsardzību dažādās dzīves situācijās, tostarp darbā, dzīvojot citā valstī vai meklējot darbu.

Praktiska sagatavotība nav pretrunā spontānam piedzīvojumam. Gluži pretēji, sakārtoti jautājumi rada drošības sajūtu, ar kuru pasauli iepazīt ir daudz patīkamāk.

Atgriešanās iegūst citu nozīmi

Reizēm mājās atgriežamies tikai uz dažām dienām. Tieši tāpēc ierastās lietas pēkšņi kļūst īpašas, piemēram, pastaiga pa pazīstamu ielu, saruna virtuvē, ezers pie vakara saules vai tirgū nopirkts vietējais siers.

Un varbūt tā ir viena no skaistākajām lietām, ko dod dzīve pasaulē, jo tā nemazina mīlestību pret Latviju, bet palīdz to sajust apzinātāk. Neredzamais pavediens paliek. Dažreiz tas ir tik kluss, ka to pamana tikai tālumā, bet tas vienmēr atgādina, kur ir mūsu saknes.