?
Darbs ārzemēs bieži sākas ar ļoti konkrētu plānu nopelnīt, pamēģināt ko jaunu, uzlabot valodu vai vienkārši uz kādu laiku nomainīt ierasto vidi. Taču pēc pirmajām darba dienām kļūst skaidrs, ka pārmaiņas notiek ne tikai bankas kontā un kalendārā.
Mainās mans iekšējais kompass. Tas pamazām iemācās atrast ceļu līdz darbam nepazīstamā pilsētā, pasūtīt pusdienas citā valodā un neapjukt, ja veikalā nav ierastā biezpiena vai rupjmaizes. Un reizē tas atgādina, kas man patiesi ir svarīgs.
Sākumā viss šķiet neparasts
Pirmajās dienās pat vienkāršas lietas var kļūt par nelielu piedzīvojumu. Kur nopirkt zobu pastu? Kā darbojas sabiedriskais transports? Vai kolēģi sapratīs manu joku, ja to izstāstīšu mazliet neveikli?
Tomēr tieši šie sīkumi trenē drosmi. Pēc laika jaunā vide vairs nešķiet tik sveša, un cilvēks pamana, ka spēj vairāk, nekā sākumā licies. Pat kļūda sarunā vai nepareizi nopirkts piena iepakojums kļūst par stāstu, par kuru vēlāk var pasmaidīt.
Brīvība prasa arī plānu
Ceļošana un dzīvošana citā valstī dod patīkamu sajūtu, ka pasaule ir plašāka par ierasto maršrutu starp mājām un darbu. Taču brīvākai sajūtai palīdz arī praktiskas lietas, piemēram, uzkrājums, skaidrs budžets un pārdomāts ceļš līdz pirmajai algai.
Ja pirms došanās nepieciešams segt biļešu, dzīvesvietas vai citu sākuma izdevumu izmaksas, svarīgi mierīgi izvērtēt iespējas, nevis pieņemt lēmumu steigā. Šādā situācijā noder saprast, kā izvēlēties izdevīgākais kredīts ceļojumam, lai plāns nekļūtu par lieku satraukumu.
Arī darba meklēšanai nevajag paļauties vienīgi uz veiksmi. Eiropā darba iespējas un padomus par dzīvi citās valstīs piedāvā EURES platforma. Jo skaidrāk sagatavoti dokumenti un saprasti pirmie soļi, jo vairāk vietas paliek pašam piedzīvojumam.
Ikdiena māca elastību
Darbs ārzemēs nenozīmē, ka katra diena ir kā pastkarte. Arī citā valstī jāceļas modinātājam, jāpilda pienākumi un reizēm jāmeklē spēks pēc garas darba dienas pagatavot vakariņas.
Atšķirība ir tajā, ka ierastās automātiskās darbības pazūd. Jāpieņem jauni noteikumi, jāiepazīst darba kultūra un jāiemācās uztvert cilvēkus, kuri domā vai runā citādi. Kāds kolēģis pauzē runā daudz klusāk nekā esmu pieradis, cits uz tikšanos ierodas ar kafiju un plašu smaidu, bet vēl kāds vienmēr precīzi zina, kur pusdienot.
Šī elastība bieži paliek arī pēc atgriešanās mājās. Cilvēks kļūst mierīgāks, ja plāns pēkšņi mainās, un ziņkārīgāks pret tiem, kuri dzīvo citādi.
Valoda kļūst par tiltu
Sākumā svešvaloda var šķist kā augsta siena. Galvā ir doma, bet pietrūkst īstā vārda. Pēc tam pamazām parādās mazi uzvaras brīži, kad izdodas piezvanīt ārstam, pajautāt ceļu vai sarunāties ar kolēģi bez tulkošanas lietotnes.
Svarīgākais nav runāt perfekti. Svarīgāk ir nebaidīties sākt. Labvēlīgs labdien, pacietība un vēlme saprast parasti aizved tālāk nekā nevainojama gramatika.
Mājas iegūst citu nozīmi
Dzīvojot prom, Latvija reizēm atnāk pavisam negaidīti. Tā var būt dziesma austiņās, mammas atsūtīta bilde no dārza vai doma par kartupeļiem ar biezpienu. Tas nav tikai ilgu stāsts. Tā ir sajūta, ka piederība vietai nav pazudusi, pat ja ikdiena šobrīd notiek citur.
Atgriežoties mājās, ierastās lietas var likties īpaši mīļas. Pastaiga pa pazīstamu ielu, saruna latviski bez piepūles vai lietaina svētdiena Rīgā iegūst citu noskaņu. Vienlaikus mājas vairs nav vienīgā vieta, kur jūties spējīgs veidot savu ikdienu.
Pieredze paliek ilgāk par līgumu
Pat īss laiks citā valstī var mainīt skatījumu uz sevi. Darbs ārzemēs iemāca ne tikai darba prasmes, bet arī uzticēties savai spējai tikt galā. Reizēm tas nozīmē iemācīties prasīt palīdzību, reizēm pateikt nē, bet reizēm vienkārši ļaut sev būt iesācējam.
Kad svešā pilsēta kļūst pazīstama un darba vietā parādās savi cilvēki, rodas apjausma, ka pārmaiņas nav jāiztur ar sakostiem zobiem. Tās var iepazīt ar interesi. Par to, kā ikdienas darbs var kļūt par personīgu atklājumu, stāsta arī dzīves piedzīvojums ārzemēs.
Iespējams, pēc laika neatcerēsies katru nostrādāto maiņu vai katru vilciena pieturu. Toties paliks sajūta, ka reiz devies nezināmajā un atradis tur mazliet vairāk sevis.